Ik pa brīdim esmu minējusi, ka pirmais gads ar Hannu mums nebija viegls. Lai kā gribējās, mēs sapņiem par ceļojumiem nemaz neķērāmies klāt. 

Lai gan visi apkārt ceļoja ar mazuļiem, mana mammas intuīcija teica “pagaidi, paspēsi izceļoties!”. 

Un mēs cītīgi gaidijām, pat no Rīgas reti izbraucām, jo braucieni ar auto vai jebkādiem transportiem, mazajai sagādāja briesmīgas emocijas. Tā kā spējam pielāgoties situācijai, lai visiem būtu mierīgāk, mēs kārtīgi izpētijām Rīgu un atradām jaunu mājvietu. Skatamies uz visu no gaišās puses! :)

Tomēr īsi pirms Ziemassvētkiem, draugi mūs pielauza beidzot nopirkt avio biļetes un doties. Soli pa solītim noīrējām mājvietas, transfērus un izpētijām pilsētas. 

Izvēlējāmies doties uz Bormio. Tā ir neliela, veca pilsētiņa, 3h braucienā ar auto no Milānas. Tā kā esam svētdienas slēpotāji, tad šī pilsēta bija tas kas nepieciešams. Turklāt tā nav piebāzta ar tūristiem. Tāda mierīga un klusa vieta kur paelpot Alpu gaisu.

Tā nu pienāca marts, nācās kravāt koferus un stāties pretī bailēm - ceļot ar mazuli, kuram nepatīk ceļot! :D 

Ceļojuma rīts sākās pavisam agri. 5:30 nozvanīja modinātājs, savāriju Hannai putru un izcepu pankūkas, lai ir ko uzkost lidojuma laikā. Tā kā viņa ir arī cimperlīgs ēdājs, tad izvēlējos līdzi paņemt viņas mīļākās ēdamlietas - pankūkas, biezeņus un kaltētus ābolus. 

Jau vakarā biju rezervējusi taksi ar bērnu krēsliņu, lai laicīgi nokļūtu lidostā un pašiem nebūtu jāuztraucas par mašīnas parkošanu un koferu stibīšanu. Jo mantu mums tiešām bija daudz. Nākamreiz tik daudz līdzi neņemšu! 

Nodevām lielo slēpošanas bagāžu un ratus, jo Rīgas lidosta nav pārāk liela, turklāt arī lidosta nodrošina ar ratiem, ja nepieciešams. 

Piebildīšu, ka ratus mēs iepakojām burbuļplēvē, lai tos nesasmērē un nesaskrāpē. 

Man pašai ļoti nepatīk lidot, bet šoreiz nekādas nepatīkamas sajūtas neizjutu. Lidojums bija mierīgs, Hannai bija interesanti, pasažieri pārsvarā bija priecīgi Itāļi, kuriem patīk mazi bērni. Līdz ar to jutāmies ērti, šķību skatienu nebija un apkalpe bija īpaši laipna. 

Milānas lidostā mūs sagaidīja transfērs un nogādāja mūs galamērķī - Bormio. Palikām Airbnb dzīvoklī, lai paši varētu gatavot ēst un bērniem būtu vieta kur spēlēties. 

Nedēļu pavadijām šajā skaistajā pilsētiņā. Kamēr vīrs ar draugiem snovoja, mēs ar Hannu izbaudijām pilsētu, izstaigājām mazās ieliņas, atradām arī spēļu laukumus un mazus parciņus kur izlocīt kājas.

Viena lieta kura noteikti jāizdara esot Bormio, ir jādodas uz termām - Bagni Vechi. Tās atrodas tikai pāris km no centra, kalnos, ar skatu uz Stelvio Nacionālo parku. Bagni Vechi ir Spa kurš saglabājies no Romiešu laikiem. Protams, tas ir modernizēts, tomēr daļa no spa ietver romiešu laika akmens vannas ar termālo kalnu ūdeni (40 grādus karstu) un alas ar šo pašu termālo ūdeni. Pieejams arī āra baseins ar skatu uz kalniem un dažādas pirtis un saunas un viss cits kas asociējas ar labsajūtu. 

Vienīgais mīnuss - šo vietu vēlas apmeklēt visi, tādēļ apmeklējums jāpiesaka laicīgi! 

Vēl esot Bormio, noteikti iepērcieties pārtikas veikalā - lieliskie apelsīni, gaļas, sieri kas tur atrodami ir delikatešu vērtībā, bet maksā dažus eiro. Netālu no centra veikaliņa ir arī maiznīca kur katru dienu iegādāties svaigus kruasānus, maizi, tartes. Little place of heaven! Goda vārds, viss ko ēdām Bormio bija fantastisks! 

Kad kalni bija izbraukāti, spa apmeklēts un visās šūpolēs pasēdēts, tad bija laiks doties atpakaļ uz Milānu.

Atpakaļ ieplānojām braukt ar vilcienu no Tirano. Itālijā vilciena biļetes iesaku iegādāties ar aplikācijas palīdzību “TRAINLINE EU”. Tā man ir noderējusi ik reizi. Maziem bērniem biļetes nav nepieciešamas. 

Itālijā vilcieni ir viens no patīkamākajiem un ātrākajiem transportiem. 

Nonākot Milānā, protams, bija neliels apjukums, tomēr siltais pavasara gaiss uzjundīja ļoti patīkamas sajūtas. Atradām savu Milānas Airbnb dzīvokli un sapratām, ka nav spēka doties nekur ārā. Paēdām vakariņas un ieplānojām apskates vietas nākamajai dienai. 

Sākām rītu ar Navigli kanāliem. Līdzīgi kā Venēcijā, arī Milānā ir kanāli un to krastos čum un mudž kafejnīcas, veikaliņi un saldējumnīcas.

Ja brauc bez bērniem, tad Navigli noteikti ir labākā tusiņu vieta Milānā. Ja brauc ar bērniem, tad tā ir forša vieta pastaigai, pusdienām, saldējumam, picai, aperolam - you name it! Noteikti apskatīšanas vērta vieta. 

Atpakaļ ceļā, protams, apskatijām Milānas Duomo un katedrālei blakus esošo Vittorio Galeriju. 

Otrajā dienā izstaigāja Brera rajonu Milānas centrā un apskatijām Sforza cietoksni. Šoreiz gan tikai no ārpuses. Ja ir vēlme apskatīt cietokšņa muzeju, tad to gan nepieciešams iepriekš nobukot internetā.  Piknikojām Sempione parkā pie pīlēm un bruņurupučiem. Bērni bija pārlaimīgi! 

Parki Milānā tiešām ir forši un sakopti ar ļoti attīstītiem bērnu laukumiņiem.

Pa Milānu pārvietojāmies pārsvarā ar kājām. Tomēr retu reizi izbraucām arī ar metro un tramvajiem. Sabiedriskā transporta biļetes var iegādāties jebkurā kafejnīcā kur tirgo presi un kafiju vai arī pazemē, pie metro ieejas. 

Šoreiz bijām nesteidzīgi un ļāvām bērniem diktēt dienas gaitu. Bet nākamreiz esot Milānā noteikti apskatīsim arī Milānas akvāriju un Dabas muzeju. 

Tā pat arī noteikti apskates vērta ir  izstāde “the world of Leonardo da Vinci” kas apskatāma līdz gada beigām. 

 

Atbildot uz jūsu uzdotajiem jautājumiem: 

1.J: Kā mums gāja lidmašīnā un pārbraucienos? 

A: Abi lidojumi un garie pārbraucieni ar auto vai vilcienu bija ieplānoti aptuveni laikā kad bērni bija pieraduši gulēt pusdienas laiku. Pirmajā lidojumā, protams, bija daudz interesantākas lietas darāmas par gulēšanu, bet uz beigām jau atlūza un nogulēja atlikušo laiku. 

Līdzi lidojumiem un pārbraucieniem bija paņemtas uzkodas un biezeņi. 

Kā aktivitāte - uzlīmes. To mums ieteica paziņas. Un nostrādāja arī Hannai. Bija interesanti ķimerēties. 

 

2.J: Kā jaunie rati? 

A: izcili! Tiešām izcili! Tie bija ērti sapakojami un kompakti, VIEGLI, tajā pašā laikā - stabili, labi ripojoši, ērtu sēdpozīciju bērnam. 

Tos var nolaist arī guļus! 

Nu tiešām perfekti izbraucām visus Itālijas bruģus, varējām uznest uz 6. Stāvu Milānā kur dzīvojām. Nostaigājām n-tos kilometrus dienā pa kalniem un lejām un tas nesagādāja nekādas grūtības, jo ratus var  viegli pastumt kaut ar mazo pirkstiņu.

Es atzīšos, biju skeptiska pirms biju pamēģinājusi ratus darbībā. Un mans vīrs vēl vairāk. Tomēr šie rati atbilst daudzajiem kritērijiem. Plus tie ir smuki! Būsim reālas, arī tas ir svarīgi! 

 

3. J: Kā tikām galā ar gulēšanas režīmu.?

A: Lai mierīgāk būtu pašiem, tad bērnu miegs bija svēta lieta. Ņemot vērā ka pulkstenis pagriezās par stundu atpakaļ, tad miegs arī bija par stundu ātrāk. Tā nu viss dienas ritms iekārtojās. Bet bija ļoti labi. Bērni skaisti gulēja diendusas un vakarā laicīgi gāja gulēt. 

 

4. J: kā izvēlējāmies galamērķi?

A: uzreiz bija skaidrs, ka gribam braukt uz Itāliju, tad nu mēģinājām atrast vietu salīdzinoši tuvu Milānai, bet kur nav miljards tūristi. Bormio ir fantastiska pilsēta! ️ Ir pat Mišelin restorāns!